Es kļūšu, ja nolemts tā būs, 
Par Pēdējo Latvieti 
Šīs pasaules ārēs. 
Rietēs saule, viss pāries. 
Manu sirdspukstu ritms 
Sakritīs ar kopā brūkošu 
Dzimtenes ciematu takti 
Brīdī pirms iestāsies nakts. 
Šajā spokainajā taktī 
Vienoti soļos rēgu leģioni. 
Es teicu - rēgi, ne kupidoni. 
Kaut mums solīts viss labais, 
Taču ne Latvietis to dabūs. 
Tad iestāsies rītausma 
Un jaunu kārtību pasaulē nesīs. 
Tās sarkanie stari 
Kā dzelžu zābaks 
Sabradās tos, kas pretim tai dvesīs. 
Ap pusdienlaiku 
Visu pārņems svelme, 
Tautas un valodas 
Nogrims beztamiņu dzelmē. 
Kaut kur ap Vecpiebalgu 
Es stāvēšu milzīga tuksneša vidū, 
Lai redzētu visa beigas 
Bez steigas. 
Kā vientuļš mežrožu krūms 
Novītīs nācijas krāšņākais zieds - 
Pēdējais Latvietis. |