 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Valsis tikai mums |
| Ar skolas zvanu atbalsīm, man atmiņā aust laiks. Tas laiks, pirms gadu desmitiem, ko nepiedzīvot vairs. Tie līksmie gadi, jaunība, kāds skolas izlaidums. Tavs skūpsts, ko devi atvadām un valsis tikai mums. Jau matos sudrabs iezadzies un rūpju rievots vaigs. Tavs pieskāriens man atmiņā, kā toreiz, tikpat maigs. Laiks daudz jau lapu pāršķīris un liekas viss tik tāls, Bet sirdī manā atspulgs tavs, arvien vēl tikpat kvēls. Caur maijpuķīšu skariņām spīd mazmeitiņas smaids. Tā saka: „Vectēv nesapņo, uz skolu doties laiks.” Un tā jau gadu desmitiem es skolā atgriežos, Lai atkal, savās atmiņās ar tevi satiktos. |
| (28.05.2012) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |