novilksim pelēkumu
salocīsim zem soļiem circeņu balsis
un iesim laimītes skaitīt vēja piebērtā ceriņu krūmā
tici - mēs te atnāksim vēl
pēc tūkstoš un viena kāpēc
meklēsim vārdus par āderēm skaļāk kas runā
par āderēm klusāk kas dzied
es tevi nosargāšu
tava atbalss būs mana ēna
un acīs degs zaļi putni
tālumā ganiņš stabulēs tiltus no saules un rasotas zāles
kļūs upes par ceļiem un ceļi par upēm
un plūdīsim vienos soļos
ir tikai ceriņu trauslums tevī
ir tikai pulsējošs laika prieks
un silti
tik silti
mums |