un tad brīdi man likās - putni pārvēršas stiklos
mākoņi saplaisā, saule kā zāle
un pilsēta pakāpjas kokos
mēs pāraugam pāri, kļūstam par dūmiem
ne vēja, ne skaņas, vien vibrācijas un akmentiņš lec spēlējoši trīs bērni
bruģa taustiņu pierietējušā parkā
atnāc šovakar, tēlosim čurkstes
būvēsim sirdis no māliem un mazliet no mīlestības
putni nav stikli un saule nav zāle
kad skatienu pievelc manam |