Zem ābeles paēnā īriss dzīvo 
Tāds sapņaini miegains mākslinieks. 
Ilgās zilajās ziedlapas mērcis 
Lai debesu zilgmē spoguļotos. 
 
Viegli pamājis mani sev blakus sauc 
Esot stāstāmo sakrājis ļoti daudz. 
Kurā mākoņkalnā sēdējis  
Kādu mirdzošu sapni redzējis. 
 
Man tīkami klausīties īrisa stāstos 
Mīkstā paēnā domas laist tālos ceļos. 
Vēsma ābeles zaros čubinās 
Uzplaukst miers , izgaist rūpes un nogurums.. |