 (www.feini.lv) |
| Agnese Līcīte : Šķipsniņa saules mērc spārngalus tavā smaidā |
| burti nobirst no tavām lūpām klusums. tiem burtiem nav roku un neprot tie sieties zilbēs acis kā mušpapīri, kā magnētu skaidas pievelk sirds gliemežnīcas un izaudzē gudru jūru mums jāprot nenoslīkt jāmācās nodzīvot dzelme kā zeme, kā nesaraujama stīga es iešu caur tevi, tev jāiet caur mani kur satiksimies, būs rudens mīļais, stundām šodien nav krastu tās pīlādžogās, tās kļavu lapās tās delfīnijās un kāpās es zinu, tu nepazīsti to mani kas rudenī iemīlas laikā bet mums jāpaspēj nepamosties pirms stundas ietērpjas sevī un pārtop par vadātājām kāds vienmēr zinās, cik uzsūcoša ir jūra kam ēnas iet cauri un cilvēki iet un reizumis iezied acis tās izsalkums pārāk agrs un pārāk agri slīkst zvaigznes es neprotu skumjumu izbērt dzelmē tavus vārdus nenotver balss ir rudens. es atkal iemīlos jūrā vien acis mūs nodod. drīz sals. |
| (16.08.2012) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |