 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Ceļinieks |
| Man šajā dzīvē nepieder ne nieka. Ir tikai sapņi, cerība un ceļi. Vien tagadne, ar mazumiņu prieka Un pārdomas, kā bezdibeņi dziļi. Kā skudriņa, kas rosās savrup pūžņa, Kā vientuļš vilks, kas atsities no bara, Es ārā izkāpis no neprātīgā pūļa, Nu esmu brīvs no tiekšanās pēc varas. Vecs priežu sils ir šodien manas mājas, Bet rīt par mājām saukšu jūras krastu. Un visos ceļos, kurus būšu gājis, Es atstāšu sirds drupačiņu karstu. Kad dzimto zemi nomērījis būšu Un sevi sākšu just, kā nastu smagu, Bez nožēlas tad savā zemē gulšu, To uzsedzot, kā siltu dūnu segu. |
| (23.08.2012) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |