Taureņa pieskāriens iešūpo gaisu
Cerībā sagrābt vēl domu pēdējo baisu
Nav stikliņiem acu ir stiklotas acis
Un pērlītēm grāmatā ceļu nobārsta asu
Tās salasīt - ka tik es prastu
Vēl pēdējais pavediens pārtrūcis raisās
Un aizplūst tā ēna, kas vēro,
Ir tava |