| reizēm viss ko es vēlos ir pamosties otrpus saulei ar baltām kaķpēdiņām rotātā pļavā
 raugoties lejup kur skumjas skauj skumjas
 sāpes aug sāpēs
 sasmaidoties ar sevi -
 tik labi būt savā pusē
 
 nogurušāks par mani šodien vien bērnības lācis
 kam pogas kā acis
 un vīles zaudējušas visus krāsainos diegus
 un arī tas varbūt tomēr spēj dzīvot
 labāk nekā dzīvojam mēs
 
 nezinu kādēļ tavā ielā ved labākie ceļi
 un lietus pieskaras maigāk
 manā ielā mūžības apvāršņus izmēž no kaktiem
 un zvaigznes neiesakņojas naktīs
 
 uzdāvini man mazliet no savas neizbrienamās elpas
 mazliet no zobgalības un smaidu dzirkstelēm siltajās acīs
 
 gribu aizmigt otrpus zemes saulei
 un pamosties tavā pusē
 |