kā jums liekas?
   Es zinu jūsu stāstu 
 
Jūs dzīvojat kopā 
 
Jau pārdesmit gadu 
 
Jūsu mājas ir bēniņi 
 
Ar spoguli vienu 
 
Ar balodi vienu 
 
Dzerat pienu no kannas 
 
Un vakar gājāt pastaigā 
 
Tu čukstēji viņai 
 
Kaut ko skaistu  
 
Kaut ko svarīgu  
 
Par piekto gadalaiku laikam 
 
Un zemiem griestiem 
 
Virs galvas 
 
Jūsu sapņi bija 
 
Viens pret otru vērsti 
 
Kā viņai patīk 
 
Kad tu turi  
 
Matus saspiedis dūrē 
 
Kā viņai patīk 
 
Kad tu elpo 
 
Caur viņas skropstām 
 
Caur viņas skropstām 
 
Tu skatījies zvaigznēs 
 
Ne jaut tajās kas augšā 
 
Pie debesīm  
 
Pakārtas nīkst 
 
Un tā ik vakaru 
 
Viņa izpīpē pusi  
 
No viņa mīlestības paciņas 
 
Jūs negājāt mājās 
 
Jūs palikāt zāle 
 
Un līdz pusei ūdenī |