joprojām žalūzijas ir ciet
un dvēseles verandā saule jau trešoreiz šodien riet
mūsu atklātība ir pļavas ko nepāriet basām kājām
un mūsu mājas ir oktobrī krītošas zvaigznes
vai izstāstīsi cik ļoti vai maz tu pasaulei piederīgs šonakt
cik tālu līdz ziemeļblāzmai un romai
un vai vispār par mani domā
tu tik un tā manī skani tik patiess
kā cīruļi pavasarī |