 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Mans melnais humors |
| Kāds man aizejot teica, nu neesi taču tik cinisks. Noliec skepsi pie malas un raugies, cik dzīve ir skaista. Es jau zinu, ka skaista, vien tādēļ ar esmu šeit dzimis, Bet caur humoru melnu, kas reizēm uz pārdomām raisa, Es uz pasauli raugos, lai neliktos tā man tik baisa. Un ar cinismu skatos es tikai uz grēcīgām baudām, Kas, kā čūska no Ēdenes, aicina ābolā iekost. Tā es pasmaidīt varu par lietām, kas citam liek raudāt, Visu redzēto, dzirdēto pārvēršot svarīgos niekos, Veikli atmetot malā gan bailes, gan patosus liekos. Varbūt vienam es esmu kā egoists, citam kā muļķis, Bet man galvā jau sen, kā vairs nedzīvo nodomi ļauni. Es vien cenšos būt tāds, kas nav dzīvi ar sadzīvi jaucis Un kam vērtībai dzīvē nav rādītājs, priekšmeti jauni. Tāds, kam priekam un laimei būs gana ar mīlu, un sauli. |
| (14.10.2012) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |