 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Nāc tuvāk |
| Nāc tuvāk, nāc sasildies azotē manā. Skauj mani tik cieši, lai grūti kļūst runāt. Nāc paslēpies mēteļa atlokā plānā Un sāc man pie krūtīm, kā kaķene murrāt. Man nevajag vārdu, man pietiks ar jūtām. Es sadzirdēt spēšu, ko teiks tavi glāsti. Bet vārdi, lai pārvēršas skūpstos uz lūpām, Lai pārvēršas vārdi, lai pārvēršas stāsti... Nāc tuvāk un atļauj man slīkt tavos matos. Ļauj maldīties pirkstiem un kavēties elpai. Mēs būsim viens vesels gan jūtās, gan prātos Un nozīmes nebūs ne laikam, ne telpai. Es sildīšu tevi, cik karsti vien spēšu. Es atdošu visu, līdz pašam kļūs vēsi. Tad karstumā tavā, kā zieds uzziedēšu, Kā liesma, ko nodzēst vairs nevarēsi. |
| (16.10.2012) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |