| darbs par to cik reizem man ir vientuli 
 tik tukši sirds sitas
 vietas krūti tai par mazs
 tevi līdzas tā sauc.
 nāc ja dzirdi.. un neaizej vairāk...
 
 tik tumsi acīm manējam
 es maldos, tu ķer es kritu
 bezdibeni rokas sniedzot neredzamam ēnām.
 turi ja spēj
 
 tik vientuli ir būt vienai,
 bet līdzas kāda ēna
 kas glāsta matus manus
 varbūt tas esi tu?
 
 tukšums un vairāk nekā
 bet ir vel kaut kas
 kas tur mani šeit...
 varbūt tas esi tu?
 |