Liesmas ir šīs pasaules ēna-
Klusa, šķīsta deja.
Kaut citi spļauj uz manas rētas,
Mans Dievs ir mana seja.
Liesmas ir šīs pasaules ēna,
Kaut priekšplānā tām jābūt,
Un tie, kas manus soļus mēra,
Uz katra iepriekšējā sabrūk.
Liesmas ir šīs pasaules ēna-
Ne kaislīgas, bet melnas,
Ne mutuļiem, bet lēnas,
Ne Dieva darbs, ne velna.
Lai trauksmi ceļ gļēvuļi zem gultām,
Zem galdiem, aiz aizkariem, draugiem.
Mana ēna mani silda, kad kurās-
Kad kurās ar lāstiem un draudiem. |