 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Ceļi |
| Tu lauzies, tu meklē taisnāko ceļu Uz vietu, kur vēlētos nākotnē nokļūt. Caur granīta klintīm grauzdams sev eju, Līdz spēki no tevis, kā nozagti izzūd. Bet netālā mežā līksmi urdz strautiņš. Tas dodas uz mērķi bez pūliņiem liekiem Un ceļu tam nogriezt nespēs pat Gaiziņš. Strauts apies tam apkārt, kā kārtējam niekam. Tas līkumus metīs saudzējot visu, Gan kokus, gan kalnus, gan senlaiku mūrus. Un nebūs tam baiļu radītu trīsu, Par to, ka tas varētu nesatikt jūru. Tā notiek ar ceļiem likteņa lemtiem. Vai apkārt, vai akmenim izkaļot rievas. Par spīti it visiem pūliņiem liekiem, Mums nospraustie ceļi reiz vedīs pie Dieva. |
| (09.11.2012) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |