dūc sapņi kameņu valodā
un palodzēs sniegi snieg
uz mazu mirkli starp mūžībām trīs
man tevi ir jāsatiek
čukst ēnas pilsētas azotē
un krustcelēs ligzdo rīts
uz sīka sliekšņa starp pasaulēm šīm
tu esi man piesaistīts
plaukst rāmi sirdspuksti verandā
kur nejauši ciemojies reiz
es īvēs simt tūkstoškārt ieplaukšu
ja mirklis šis nepāries
kad nokusīs kupenās audzētais
un ziema pār laternām bēgs
es tevī kā klusumā ieaugšu
līdz dzīve mūs izspēlēs |