 (www.feini.lv) |
| Agnese Līcīte : pat acis aizsnieg |
| ja katram mirklim bez tevis ir kupena sava kur brist uz zemes šīs nebūs drīz vietas kur sniegpārslu putnēniem krist šo debesu skropstas ir bērzi un mākoņu kūniņās vējš ar katru soli vien tālāk un tālāk mūs vilina ceļš bet varbūt mēs vienkārši esam tās saknes kas zemi vēl plūc kad ziema nāk pierādīt sevi un koki zem vētrājiem lūzt un tikai kad sadosim rokas kad ligzdosim vienlaikus mēs vairs kupenas nelāpīs mirkļus pusaizlauztās papelēs |
| (07.12.2012) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |