 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Jūra |
| Jūra, tu bango savu skaļo dziesmu. Dižajā Dzintarkrastā priedes liecas. Pagaidi, nedzēs manā sirdī liesmu, Negaisā, jūra, kad pie tevis tiecos. Lido, lai viss kam kādreiz vārdu devi, Brīzēm maļ to, kas dzimis tavos krastos. Ūdeņus savā krastā vari duļķot, Vari lūgt lomu spēlēt savā spēlē. Jūra, tu tā kā pasaule, tik sena. Vienmēr mūs pulcējusi savos krastos. Pārvērsta ceļinieka dzīve, mana Pasaulē, kura maldās kuģu mastos. Nolemti visu vēju varas jūgā, Nenogurst drūmie viļņi krastā mesties. Tu mans gars, tavās tumšās dzīlēs veros. Kāpēc tu, jūra, nemierīga šodien. Jūra, tu valdzini ar saviem stāstiem. Veltīgi vētrā mani sauc pie sevis. Nerunā, šodien es no tevis baidos. Gan jau drīz, krastā satiksimies atkal. |
| (04.01.2013) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |