..
Mans mīļākais ir sarkanpuķu vīns,
Starp divu marku autoriem,
Tas iepildīts pudelē bija,
Pirms četrdesmit un trim piektdienām
To dzerot, vienmēr bij' silti,
Un gaidot, starp spļaujošu Igoru baru,
Rīgas centrālajā stacijā,
Aiz kanāla otras puses,
Pārņēma patīkams valgums
Manam vīnam,
Tam bija draugi
Tas apslāpēja miljonārus,
No teātra aprindām
Mans vīns iedvesmoja.
Pēc izrādēm, tie,
Miljonāri pulcējās pļavā,
Aizrautīgi lasot ziedus,
Sarunājoties ar puķēm
Tie kļuva par daļu no dabas,
Un ziedēja,
Desmit aprīļa pēcpusdienas,
Pavasara dvesmas ieskauti.
/Cālītis - Lapsiņš/ |