Bij iestājies marts,
Un sniegs nokusis,
Tikai pamestajās Gaujas ielejās,
Šur tur tas sakrājies bija
Tas neatlaidīgi spītējās pretīm,
Siltajām pavasara vesmām
Gluži, kā manas domas,
Sakrājušās no aizgājušā gada,
Kas nelaž mani vaļā
Un, ak, Vecais Cepelīns,
Katru pavasari,
Kas ieskandina rītausmā iesnaudušos,
Manu apvārsni,
Un aicina mani sev līdzi,
Uz Kaliforniju.
Kur iespējams,
Ar ziediem,
Kas ieķērušies matu cirtās,
Esi Tu šobrīd... |