Ozolkokā cilpa kārtā
Atsējusies taisna.
Apmākusies pasaule
Pēkšņi pārtop gaiša.
Nu ozolkokā šūpolēs
Viņu liegi šūpo.
Vētras, kas mūs kādreiz gāza,
Apstājas mūs lūkot.
Pļavai, dzeloņdrāšu māktai ,
Klāta tulpju sega.
Dzeloņdrātis kopā vāktas
No sērkociņiem deg.
Vējš ir apstājies un lūko-
Mati šūpolēs plīvo.
Vējš ir apstājies un šūpo
Visu manu mīļo. |