| Tu man esi tikai viens Un tāds nav cits neviens.
 
 Tu no rītiem saki man: - Labrīt! -
 Tā, ka no kastaņiem kastaņi krīt.
 Tā, ka no ozoliem zīles krīt.
 Tā, ka no eglēm čiekuri krīt
 Un visi reizē tev piebalso: - Labrīt! -
 Es pamostos un stāstu tev:
 - Cik gan salds man bija miegs:
 Mākoņu baltu pilns debesjums
 Tik skaistu kā ezers pilns gulbju.
 Mēs pļavā esam un ap mums -
 Dzeltens pieneņu lauks.
 Un tūlīt pēc tam pūku ka biezs,
 Ka šķiet - jau atkal sniegpārslas krīt
 Un visas reizē man sauc: - Labrīt! -
 
 Tu man esi tikai viens
 Un tāds nav cits neviens.
 |