 (www.feini.lv) |
| Baiba Jaunzema : Mammucim |
| Tu esi man kā saule, kas ik rītu aust, kas lika man kā asnam dīkt, stīdzēt, plaukt un visbeidzot lielai augt, lai varu pati nu tev pateicību savu un mīlestību no sirds paust: lai dzīves saule aust un mūžam nenoriet, lai tavas mīlestības nevienam nepietrūkst, lai tās ikvienam pietiek un vēl pāri paliek mazliet, kā trauks pārpildīts, kas mūždien pāri plūst. Tu esi stipra, tevī ir gribasspēks kā koks, kas liecas, bet nesalūst. Tas ir tas dzīvīgums, tas īstais dzinulis, kas tevi uz priekšu nes kā viesulis. Spēka var pietrūkt, tas var izsīkt, bet gribasspēks paliek, tas neiznīkst. Man no tevis vēl daudz ko mācīties, bet mūžam būs par ko pateikties... |
| (16.05.2013) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |