X


Feini!
(www.feini.lv)
Raivuxa : Augošā tveice...
Ir beigušās ledainas ziemas,
Un kvēloša saule staro.
Daudz siltākas kļuvušas dienas,
Un vakaros ūdeņi garo.

Jau modušies ļaudis no miega,
Un vairākums priecīgi smaida;
Vairs nebūs šeit jācieš no sniega,
Ar salnām tik bērnus tie baida.

Kaut nesen vēl upēs bij’ pali
Un dubļos pat noslīka daudzi,
Un bieži bij’ jāsavelk gali –
Viss tagad tiks atgriezts ar kaudzi.

Jau karstāka saule sāk spīdēt,
Un kupli sazaļo augi,
Gan koki, gan pļavas sāk ziedēt,
Un dzīvot paliek tik jauki.

Bet cilvēki reibuma varā
Sāk aizmirst, ka jācep ir maize,
Un, turpinot tādā pat garā,
Top skaidrs: drīz sāksies raizes.

Neviens vairāk negrib strādāt –
Daudz vieglāk ir dzīvot uz krīta.
Un zemi sāk svešajiem pārdot,
Lai varētu paēst no rīta.

Bet svešajiem patīk šis gausums,
Tie izmīda pļavas, griež kokus.
Un jūlija tveicīgais sausums
Tik tagad sāk parādīt zobus.

Sāk izdegt visapkārt šī vieta,
Un cilvēki izbrauc ik dienu.
Un tie, kuri vienmēr šeit cieta,
Sāk vēlēties atpakaļ ziemu.

Bet ticiet: bij’ vasara īsa –
Vēl iespējams kopā to glābt.
Pat tie, kuriem vadzis jau plīsa,
Vēl nedrīkst tik ātri jau slābt.

Ir jāprot sev uzaudzēt maizi
Un saražot produktu kalnus,
Jo nav bijis tā vēl ne reizi,
Ka vieta šī pārvērstos pelnos.
(19.07.2013)
DRUKĀT
Atpakaļ uz darbu