Vai laimes ceļs ir tāds, 
Kam neapdomīgs šis prāts, 
Vien lietas neaptveramas, 
Tam reizēm izteikt gadās. 
 
Ne labā gribā būts ir, 
Bet svešā ādā ietērpts, 
Šī sajūta, kas svešā 
Nekad tā nebūs tava 
 
Ja labas gribas cilvēks 
Tu ej pa dzīvi savu 
Vienmēr tev veiksies arī 
Jo dabas likums tāds ir. 
 
Tev būs ko dot ar' pretī, 
Par laba darba augļiem 
Un saņemt divtikt ķešā 
Jo algu tā redz' maksā 
 
Vai vēlēsies tu dzīvot 
Šo dzīvi labestīgo 
Vai slapstīsies pa krūmiem 
Kā ērms, kas tumšos meklē 
 
Tavs lēmums paliek tevī 
Tu pats to labi zini 
Kā dzīvosi - tā arī būs 
Ko domāsi - tā ir. |