Ir debesīs zibeņi strāvojuši
un pērkons kā nezvērs rūcis.
Ir balti ūdeņi pār zemi nolijuši,
visas mūsu vainas līdz aiznesuši.
Un tikai tas, ko vajag, ir palicis
un arī tu man nu pretī stāvi
tik tīrs un bezgala balts
kā nupat saticis savu nāvi,
bet tik brašs un stalts,
jo esi to jau uzvarējis:
cauri zibeņiem un pērkonam gājis,
lai tikai vēlreiz satiktu mani. |