 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Vasarai aizejot |
| Vēl jau ir vasara, vēl debess elpo svelmi. Vēl saule loka zelta audeklu pa viļņiem. Vēl zaļās parūkās sēž vecie ošu celmi, Un naktis rotājas ar spožiem jāņtārpiņiem. Bet tur, aiz mežiem, ziemas mākoņi kaļ pārslas. Tie nevar sagaidīt, kad ziemelis dos zīmi. Tie nevar sagaidīt, kad saule mīļot pārstās Šo Dieva saudzēto un lutināto zemi. Tad pāris lietavas, un bērzi novilks drānas, Lai lietū mazgātos, pirms atkal likties gulēt. Un skat, jau peļķe paslēpjas zem ledus plāna, Bet kādā logā sirma magone sāk ziedēt. Vēl jau ir augusts un līdz decembrim vēl tālu, Kaut saltās rīta vēsmas liek par sevi manīt. Prom dodas vasara, bet vietā pasauc brāli, Un rudens atnācis, sāks balto ziemu gaidīt. |
| (16.08.2013) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |