 (www.feini.lv) |
| Jānis Šišlo : Vai atceries... |
| Vai atceries, rudenī noskūpstītā, Kā renstelēs ūdeņi lija? Jel atceries - toreiz mums nebij' nekā, Bet acis kā eņģeļiem bija. Mums nebija māju, vien sapnis par tām, Kur dzīvot ar Dievu uz pusēm. Nu redzi, kā šodien bez asarām Un mīlestības tu klusē. Tavs skatiens ir apjucis vakara stars, Ko saule pret mijkrēsli dala. Šo baru drīz tumsa un zudība ars Cik tālu vien vērsies - bez gala. Brēks dzegužu bērni pēc rieciena, Pēc mūsu, pēc bezmaksas stara, Ko novērtē, pamet vai ieciena Kā brēcot pēc pasaules kara. Kam teiksim, ak, rudenī skūpstītais gars, Ka alkstam vēl tā, kas reiz bija? Tavs skatiens kļūs aizejošs jaunlaiku farss, Un mati kā sudraba dzija. |
| (22.08.2013) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |