 (www.feini.lv) |
| Jānis Šišlo : Katrs par sevi... |
| Katrs par sevi un tuvākiem tāli Pelnīti vientuļas sirdis mēs nesam. Ideāls laikam starp dieviem vien pildāms, Brāļi ne svešie kur cits citam esam. Vienaldzīgs skatiens aiz skatiena seko, Pakritis bomzis kad skatlogam blakus, Ceļā uz debesīm, pasaulei zudis - Ziemā šai mīnusi nedaudz par traku. Iespers tam ļaunums vēl pēdējo reizi, Uzspļaus no ejošo zombiju vidus. Dzejoju tikai vairs inercē trulā - Sen purvi melnie, ar dzeju ko bridu. Varēju spēlēties, varēju triekties, Mākoņa sakampts pār akaci liekties. Aizmirsu šodienu, dienas, kas bija. Sveiciens tev, māsiņa Anestēzija! |
| (05.09.2013) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |