 (www.feini.lv) |
| Tilla Lilla : [ne]laiks |
| Es neskaitu laiku. Man tā nav, un es neskaitu. Es sēžu un mierīgi skatos rāmajā sienā. Iekšā pieaug baiļu sajūta. Es varu nokavēt, bet laiku es neskaitīšu. Varbūt iešu iedzert tēju ar pienu. Mans skatiens noteikti nespēs izturēt slodzi un aizklīdīs līdz pulkstenim, un mana neskaitīšana būs galā. Ja es dzīvoju bez laika, es varu darīt, ko gribu. Bet laiks uzliek pienākumus. Kaut es varētu apstādināt pulksteni... un mirkli padzīvot tāpat- [ne]laikā. Tad man apstātos sirds. Ne sekundi uz priekšu, ne soli atpakaļ. Nē, cilvēki taču ir pārāk pieraduši rēķināt prieku uz pirkstiem un cilvēkus iedalīt sekundēs. Smalki. Nenokavēt nevis dzīvi, bet to un to stundu tajā datumā. Es pasūtītu ellē ratā visus kalendārus. Bet nevaru – viss jau saplānots. 15to datumu nu nekā neizmest. Pagājis gads kopš... Bet es te sēžu un varbūt jau esmu nokavējusi miegu. Un mana pietura palikusi pagātnē. Man tas nerūp. Šodien es nedrīkstu kavēt. Negribu ritināt minūtes pa vienai uz priekšu. Labāk dzīvot ne laikā, nekā pakļauties sekundēm. |
| (23.02.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |