| deviņas dzīvības kaķim uz paplātes mirklis
 mums
 cilvēks bez cilvēka nedrīkst
 kā nedrīkst bez ūdens
 suns
 
 vien tajā rītā kad nogurs
 un grāvmalē apgulsies
 ceļš
 būs katram pašam to sauli
 no putekļiem
 jāizveļ
 
 ik rītu mēs izsmeļam sevi
 lai citiem sīks sentiments
 tiek
 un zinām - ar mums taču arī
 tā kādreiz ir
 jānotiek
 
 deviņas dzīvības kaķim
 liktenis uzrakstīts
 kūst
 joprojām tu ļoti man patīc
 un patiksi vēlāk
 pēc mums
 |