 (www.feini.lv) |
| Baiba Jaunzema : Apstājies un padomā |
| Prieks un laime tik viegls ir un kā pūciņa gaisīgs, ka vai pašu paceļ gaisā un skatu debesīs liek raidīt un visu augstākajam pateicību no sirds liek sacīt, ar laimē mirdzošām acīm vēlēties, kaut spētu lidot vien paša gaišajās domās vai nudien tā pa īstam un citiem ar labiem vārdiem dvēseles un sirdis sildīt. Bet turpat vien blakus ir arī skumjas un sāpes, kas iet līdz kaulam un smagi sev tās līdzi nest ja spiež pie zemes tuvāk, liek jautāt: - Kāpēc tā sāp? Kāpēc? Un staltā stājā nostāvēt grūtāk? Uz veciem ļaudīm raugoties, apstājies un padomā, kuram dzīvot ir bijis smagāk, galva biežāk zemei bijusi tuvāk, kuram dzīvot ir bijis vieglāk un augumu turēt stabilāk, staltāk. |
| (02.11.2013) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |