 (www.feini.lv) |
| Aigars Elss : Siena |
| Starp mani un manu sirdi ir tikai plāna siena. Mēs dzīvojam viens otram blakus un naktīs varam viens otru dzirdēt. Dienā es atveru logu un ielaižu savā mazajā pasaulē pilsētas skaņas. Es dzirdu tikai tās, un uz brīdi man liekas ka pasaulē pastāv tikai tās. Es runāju ar kaimiņiem un draugiem uz ielas un nemanot aizmirstu kas es esmu. -Ko gan tev nozīmē tava sirds?, - tie sauca. Mūžīgs klusums no kura nav jēgas. Vientulība četrās sienās no kuras var zaudēt prātu. Kam tev viņa, nekad neredzamā un vienmēr aiz priekšskara esošā? Nāc pie mums! Mēs esam dzīvi un vienmēr klātesoši. Mēs esam vienmēr runājoši un smejoši. Tie klaigāja un smējās savā starpā un māja man ar rokām. Es aizvēru logu. Es aizvēru logu un piegāju pie savas istabas sienas. Sienas kas atdalīja mani no visa kas bija būtisks manā dzīvē. Sienas aiz kuras slēpās klusums un brīvība. Tur, aiz šī necaurejamā mūra dzīvoja mans otrs es. Tur aiz šīs sienas dzīvoja mans dvīņu brālis no citas pasaules. |
| (02.11.2013) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |