 (www.feini.lv) |
| Aigars Elss : Dilemma |
| Mazais zēns nedroši turēja rokās jaunā velosipēda stūri. Aleja bija pavisam tukša un pa to varēja sākt traukties tūlīt pat ja vien viņš nebeigtu šaubīties. Man ir mazliet bail, zēns pie sevis nodomāja. Bail iegūt šo brauciena baudu, pirmā brauciena dievišķo izjūtu. Es taču vēl nemāku braukt. Es apmēram zinu to kā man tas ir jādara bet tas viss man vēl ir svešs. Šis pedālis man vēl ir pavisam svešs. Šie stūres melnie rokturi man vēl ir pavisam sveši. Un soļi kuri man būs jāsper, un pirmā atraušanās no zemes – tas viss vēl man ir pavisam svešs. Un kas tas ir – līdzsvars? Man ir mazliet bail no tā. Un vēl man ir bail uzsākt, zēns pie sevis nosprieda, mazliet mēģinot ieskrieties. Mani neviens nekad nav mācījis uzsākt. Un beigu beigās viņš saprata, šo pirmā brauciena baudu viņš spēs iegūt tikai paļaujoties pilnībā uz sevi, nebaidoties piedzīvot neveiksmi un krist. Visi viņam bija teikuši ka tā ir vienkārša lieta. Bet šeit, uz šīs alejas kur sākās un beidzās pasaules, kur visi spēki viņu bija ielenkuši un ietvēruši un turēja kā spīlēs tas nepavisam nebija vienkārši. Šī aleja bija viņa elle un laiks strādāja pret viņu. Jā, elle un debesis atradās uz šī pedāļa, uz šīs stūres roktura, bet viņam vēl nebija pat desmit gadu. |
| (14.11.2013) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |