 (www.feini.lv) |
| Agnese Līcīte : Svētkos |
| No salnas miglas mēs, no neciešamām slāpēm, no baltām zvaigznēm, kas caur brūnu zemi rit, un varbūt tādēļ mēs vēl nezinām, cik sāpēm būs cauri jāizbrien, pirms atnāks laikmets cits. No upēm mācīties, no avotiem un strautiem, kā sevi tālāk nest un sauli turēt spēt, pie zaļiem ozoliem tam laikam šodien ļauties, kas pļavās rasu prot caur dzērvju klaigām sēt. To spēku atraisīt, kas piesiets vakardienām, tos ceļus tālāk iet, kas krustojumos gurst, caur sirdi zemei šai tik tuvu, tuvu pienākt, lai asni zaļi dīgst, un nedziest ugunskurs. |
| (18.11.2013) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |