saule skūpsta zemi uz nakti, baloži aizlido zeltā
pilsēta vēja klēpī, tumsa no diendusas nepieceltā
pelēkā sudrabā krēsla iekrāso gaismu logos
mūzika klusi sāk spēlēt centra krāsainos krogos
vakars ar alkām acīs pretī pa ielu man nāk
pasmaida, paiet garām un viss kļūst tik savādāk
meiteņu klusie smiekli kā cerību lietus līst
tur arī mana viena, kas mani vēl nepazīst
nevaru pateikt kāpēc, nevaru pateikt kā
paņemsi manu sirdi,kā paspēlēties šai vakarā
drīz miljardus baltu svecīšu eņģeļi debesīs degs
un pasaules apkārt nebūs un paliksim tikai mēs |