 (www.feini.lv) |
| ggrants : Zvaigžņotā mīlas sirds. |
| Veltījums īpašai sievietei! Manas pirmās rindas dzejā, labprāt uzklausīšu konstruktīvu kritiku. Tik žilbinošs un daiļrunīgs ir skatiens Tavās acīs, Tik pretrunīgs un daudzsološs, tas kvēli acīs mirdz. Tā sirds no jauna dzīvot, no jauna mīlēt mācīs, Tā sirds mums skaļi kliedzot, klāj gaismu pāri aizām. Kā tālumā pie apvāršņa spēj zvaigznes kvēli zaigot, kā iemirdzas un nenodziest, nes gaismas starus tās. Tā mana sirds spēj kvēli joprojām Tevi mīlēt, tā neizgaist un neizzūd, tā dzīvo atmiņās. Tās atmiņas kas palīdz, tās nesīs mani tālāk, tās dziedēs manas brūces, kas dziļi sirdī smeldz. Lai spēks mums vienam otru saprast, piedot, mīlēt, lai brīži kvēlā mīlā, spēj augstu augstu nest! Vai spēsi mani mīlēt, kā darīji to senāk? Vai vēlies mani saprast, ņemt visu mani sev? Nav jābaidās no dziļām, asām mīlas bedrēm, bet jācīnās un jāsaprot ko mīla spēj mums dot! Tik daudz tev vēlos pateikt, bet vārdi aizplūst straumē. Tik ļoti vēlos mīlēt, tik ļoti- mīlēts būt. Tās sajūtas kas manī, tās nevar vējiem atdot. Tā zvaigžņotā, tā mana, tā mana mīlas sirds! |
| (16.01.2014) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |