 (www.feini.lv) |
| Jānis Bariss : No vāka līdz vākam |
| Es pārlasu dzīvi, pats savu. Pie sevis un reizēm skaļi. Tur lappušu daudz. Izvērstas, plašas un reizēm tik savādas tās. Jaunas un ieplēstas, krāsainas, nodzeltējušas. Tām pārskrienu acīm, nu vienkārši tā - te zaļā, melnbaltā, violetā, bet neizlasīta līdz galam vēl paliek gaišzilā, kur noloku stūri, lai atcerētos - būs grāmatzīme, kad došos nākošos meklējumos. Un ceļojot lappusēs, laika cietajā iesējumā, es tiecos lietu būtību, bijušā kodolu rast, lai nonākt, kur robeža, esības mala, kur punkts un noraut nīcīgās ikdienas galotnes nost, lai raktos līdz saknei, no vāka līdz vākam, kas sākumā bija un to, kas beigās, epilogā. Bet pagaidām redzu vien dzīves hidru, kas epigrāfa ēnā omulīgi aug un briest un prologa Prokrusta gultā pavisam drīz jau iesprauksies... Es atgriežos pie grāmatzīmes – seno manuskriptu glabātavas atslēgas, mēģinot nepiedzīvot vilšanos nonācis līdz punktam, kas kļuvis par daudzpunktu, cerēdams nesapīties slepenraksta sarežģītajā adījumā, un neprasmi to izlasīt, uzskatīt par pārpratumu, jo es taču neesmu mācīts, nezinu visu alfabētu galvenajai visuma ābecei un pazīstu tikai zīmi, kas attiecas uz bezgalību – Dievišķā Krusta hieroglifu. |
| (31.01.2014) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |