 (www.feini.lv) |
| arpa : tā viegli, tā viegli |
| Kā uz pirkstgaliem viegli, kā pa trauslu ledus stiklu, Tu mēģini lēnām pieiet un neaizbaidīt meiteni biklu. Vēl jau nav teikts, ka tava, bet sirds tik savādi kņud, Kad nevari pateikt ne vārda un pasaule te ir, te zūd. Viņa paskatīsies tev acīs, visa darināta no saules stara, Tu apreibsi varbūt no laimes, bet varbūt no pavasara. Miljardiem krāsainu tauriņu kā konfeti visapkārt dies, Savērpsies, sakusīs un debesīs par varavīksni aizvīsies. Tur eņģeļi klusi dziedās, baltas rozes pie altāra plauks, Turp aiziesiet roku rokā, tur viņa tevi par savu sauks. Kā pavisam tā viegli,tā viegli, ar līksmu baznīcas zvanu, Tu, brālīt, šodien tik laimīgs, tu apņēmi meiteni manu. |
| (06.03.2014) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |