 (www.feini.lv) |
| Sergejs Abramovs : Melnais kaķis |
| Un atkal melns kaķis man šķērsoja ceļu. Tā lēnītēm, skatoties tieši man acīs Ar izteiksmi tādu, šķiet tūlīt ko sacīs. To redzot, ap dūšu man palika šķērmi. Kaut esmu šīm muļķībām mazliet par vecu, Trīs reizes pār kreiso es pārspļāvu plecu. Ko tagad man iesākt ar nelāgām domām? Kā apslāpēt sevī tik senseno stāstu Par melnajiem kaķiem un piesaukto lāstu? Bet tie, kas iet blakus, pat nedomā stāties. Tie neredz ne kaķi, ne šķēršļu sev ceļā. Iet, deguniem gaisā, un neskatās lejā. Es iešu un paklupšu līdzenā vietā. Tā bijis ir agrāk, jau nezin cik reižu. Melns kaķis ir ceļā un viss noiet greizi. Bet kaķis man man saka, klau nedomā ļaunu. Viss notiek un notiks pēc ticības tavas. Vien atmetot bailes tu tiksi pie sava. |
| (15.03.2014) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |