 (www.feini.lv) |
| Agnese Līcīte : glezna |
| ūtrupē līdzās apsūbējušām lampām čīkstošiem ādas dīvāniem un niecīga izmēra skapim es torīt atradu gleznu ķirškoka rāmja ieskautu otu triepienos bija uzziedējusi lavandu pļava strauts garām slīdošs kur sieviete skaloja veļu kalsns zēns pelēkām acīm raudzījās tieši manās kā cenšoties izlūgties mājas šķiet vakars jo saule uz rietiem un tālumā skursteņos dūmi lāsoja čūskogas zālē un jutu kā vējš lodā gar potītēm pēkšņa brīze arī mani bija iemetusi otrpus līdzās puišelim gruzdoša skrajuma vidū kur laiks nekad nepaliek pāri es tur jau esmu bijusi torīt saule negribīgi vēra lietus paģiru aizlietās acis un visi ļaudis kas nāca man pretī runāja savas pamošanās līdz vakarā apsēdos uz nodrupušajām kāpnēm kas veda uz upi un klausījos čalojošajās sāgās tikai savā vientulībā es spēju tā ieraudzīt izsalkumu pēc sodrēju neskartas dzīves |
| (19.07.2014) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |