| mēs dzīvojam tikai miegā viņš teica šaipus pasaule ir parasta izgāztuve
 nav nekā tāda ko nevar izlietot un vēlāk izmest
 caur sapni sataustīts nomods
 neielīksmo drīzāk saldē
 pēc tu sajūti asiņu garšu mutē
 un atceries esot laukā starp svešiniekiem
 kas mērcē savus pirkstgalus tavā kafijas tasē
 tu nekad neizvēlies un arī tevi neizvēlas
 bet tāpat kaut kam piederi
 tā nav brīvība viņš teica
 kas iesūc mūs kāda pakarinātās zvaigznēs
 līdz nevaram izkļūt ārā
 zvaigznes pārvēršas šņācošās tulznās
 uz noberztām plaukstām
 un vēlīna rudens saule vēro
 kā krītam no maldīgām lodēm
 iemiegot esi tu viņš čukstēja
 esmu es un tas kam mēs ticam
 nav nekā patiesāka par to
 |