| ieplēstos lukturos sēžam burtnīcām norauti nost
 vārdus caur līdzskaņiem dzēšam
 mēs zinām tos aizskalos
 
 nāks lietus līs sapīs mūs tīklos
 sāks tauriņus promceļam post
 līdz pieklauvēs nagliņām biklām
 kāds nācējs un iestiklos
 
 sals nopulēs iezīmēs ercus
 uz lukturu mirdzošās kārts
 un izspēlēs dzīve mūs ķertos
 zem debesīm vairākkārt
 |