 (www.feini.lv) |
| Baiba Jaunzema : Fantāzijas oga |
| Tā ir glezna, ko māku gleznot bez otām, vien ar domām un iztēles ainām. Tāda fantāzijas oga, Ņem, ierāmē, pieliec arī savu roku un piekar pie sienas ar labu domu! Tā ir mana meditācija un joga. Mana izpausmes poga. Tu piekļauj mani pie sevis cieši Kā lācīti mīkstu no plīša. Saņem manu plaukstu Un sajūties karsti jo karsti. Tu čuksti: - Plauksti,Rozīt, plauksti! Laukā ir auksti, tik ļoti auksti Un gar pakšiem staigā lauski, Bet es gribu Tevi kā vasaru Sev blakus karstu jo karstu. Saldkaislu,smaržīgu un neparastu Un, lai es Tev lūdzu un prasu, No plaukstas baudīt vēsu rasu Ar Tevi kopā,ar baudu un garšu. Un es saprotu,ko Tu domā, Kad ieraugu,ka Tev otrā rokā Ir sārtas vīnogas un ķirši Un apkārt tiem - zili virši. Kas notiek tālāk, Lai paliek iztēles ziņā. Nevajag un nevar Visu pateikt priekšā.. (10.12.2014.) |
| (10.12.2014) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |