 (www.feini.lv) |
| Jānis Šišlo : Redzēt sauli |
| Mūsu upes neredz sauli, Saule viņās neiespīd. Paši tā kā purva prauli, Acīs nodevība vīd. Darvas straumēs niršu dziļi, Kamēr apskaidrību gūt - Tajās simtiem gaismas piļu, Kurās ļaunam neiekļūt. Tukša mana muļķa galva - Sirdī kavējas vēl prāts. Citam tiek lai mēmā balva, Esmu vārdam darināts. Kam te sēžu piekalts klusi? Darvas straumju gļēvi bēgt? Pasniegties uz jūsu pusi Un uz mūžiem sirdi slēgt? Protu, jā, pavisam mēmi Gadsimtu šo nolasīt, Tikai vārdu vērptie ķēmi Nebeidz manī saknes dzīt. Vārdi, glumi tā kā zuši, Trāpīgi kā bultas gals. Brāļu bari izklīduši, Pāri vasarai stāv sals. Guls uz kauliem jauni kauli, Nāve, kuru nepazīst. Asinsrite redz vēl sauli - Vienīgi tai ticu īsts. |
| (23.02.2015) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |