 (www.feini.lv) |
| Daniela Rotta : Draugi |
| Dzenis ar puiku reiz bija draugi, Abi tik līdzīgi, abi tik šmaugi. Ziemu un vasaru abi bij’ kopā, Dzīvoja draudzīgi kā bites taj’ stropā. *** Dziedāja dziesmiņas, spēlēja spēles, Vasarā ezerā baroja dēles. Ziemā tie slēpoja, vēla tie vīrus, Mazus un apaļus, gluži kā īrus. *** Kad rotaļas beidzās, Tie abi prom steidzās, Un gaidīja rītu, Tie gluži kā mītu. *** Viendien pēc spēlēm, dzenis atrada pogu, Lielu un sarkanu kā gardu ogu. Bija tā puikas, to zināja labi, Pie jakas to piešuva reiz viņi abi. *** Aiztraucās dzenis pie drauga uz mājām, Vien piecās minūtēs, skriedams ar kājām. Tuk, tuk! - viņš klauvēja bikli aiz loga, No krekla tev notrūka redz kur šī poga! *** Dzeni, ej prom! Nav man tev laika, Sen jau man mugurā uzvilkta maika. Labi, draugs! Viss būs kā tu teiksi, Bet kad nebūs tev drauga vai ārā tu steigsi? *** Ak, piedod man, dzeni! Es esmu tāds muļķis, Kā truls koka puļķis. Nāc lūdzu iekšā Un sēdies te priekšā! Ņem, lūdzu, kūku, Vieglu kā pūku! *** Es vien uz mirkli, atdot tev pogu, Man jau ir jāsteidz uz savu koku. Tiksimies rīt! Pie mājas tai parkā, Iekāršu šūpoles mūsu mīļajā arkā. Tā abi salaba. Palika draugi. Vinnēja draudzība un tas bija jauki! |
| (02.04.2015) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |