 (www.feini.lv) |
| Jānis Šišlo : Sabiedriskais prieks |
| Pa skuju taku gaitā beidzamajā Uz mūža mājām kādu līķi nes. Un nepretojas līķis brīdī šajā, Jo neatdzīvināt tam smadzenes. Bez piederīgajiem, bez mācītāja, Bez orķestra to bedrē aši laiž, Vien klusums liecina, ka slikti gāja, Un vārnas nesaprot, kas tādam kaiš. Vēl vakar kabatās tam vārdi kusa, Bet stāstam neatlika ledus spīts, Un pats viņš jutās nospiests tā kā blusa No visa tā, kas jukām uzrakstīts. Rīts pienāks jauns un pienāks jauna skola, Uz savu cilpu cilpos pirmklasnieks. Tā ātru, nesāpīgu nāvi sola - Tik ļauns var likties sabiedriskais prieks... |
| (12.04.2015) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |