 (www.feini.lv) |
| arpa : man pietiks spēka. 2. |
| viens kriksītis, šķēlīte, gabaliņš no manas sirds dreifē pastāvīgi uz tavu pusi bet tu kā pavasara plūdos zaķis pārlec uz ledus gabala otru pusi tad vēl mājās spoguļi saplaisā (ne no šā, ne no tā, es jums zvēru) šķautnes griežas griezdamās pirms abi dīgstam divi balodīši, mīļumi, dūjiņas no pašas pirmās (laikam otrās) skolas dienas es varētu tev noplēst savu ādu, tad kā uz balkona veļu izkarināt pēc mīl, nemīl, mīl, nemīl stāvu viens kā pliks kāts bez ziedlapām pirms abi salīgstam trīs svētības, saujas, sveces (laikam, tā izskatījās no tālienes) no tuvienes visi kā tarakāni mūk no aukstuma starp vienādmalu trīsstūra malām un mēs paliekam trīs nesavienojami s(t)ūri pirms ne-naturāli iznīkstam |
| (02.05.2015) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |