kā kamolos zalkši šonakt ābeles zied
un krāsainos sapņos burvji velk ķīlas
kā gribētos dieviņam palūgt mazliet
kaut ko no laimes, kaut ko no mīlas -
rau, gājputni tumsā aizlido projām
aizvelk sev līdz manu debesi ciet
kāvos vien blāzmo ilgas joprojām
zvaigznēs eņģeļi klusiņām dzied -
kāds mani noglāsta sveloši viegli
atmiņas sūras, kas nāk vienuviet
sāpes, tās nokūst kā pērnie sniegi
skumjas vien paliek, vien neaiziet -
kamolos zalkši un ābeles ziedos
dzīve ir mirklis, kas projām nu iet
krāsaini sapņi skatās man logos
tas viss, ko es spēju, ai piedodiet - |